Senās Mediācijas zināšanas

Vārds "mediācija" no latīņu val. medius- "vidus" un proto-indo-eiropiešu pirmval. medhyos ar nozīmi "vidus". Domāju, ka vārds "mediācija" savā būtībā saistāms arī ar nozīmi "meditācija" un "mēdijs" jeb "mēdiums".

  • filosofiskajā matemātikā kā funkcijas vidējās vērtības noteikšana;
  • tradicionālajā maģiskajā domāšanā - Sakrālās un profānās Pasauļu robežu šķērsošanas akts, virzīšanās caur dažādām dzīves stadijām, pāriešana starp civilizēto (zināmo) pasauli un dabas (nezināmo) pasauli. Šim mērķim tiek izmantots kāds rituāls. Ir speciāli brīži un veidi kā veikt robežu paplašināšanu jeb funkcijas galējo robežu sasniegšanu- 
    • sirmā stunda (ausma-riets), gadalaiku mijas- saulstāvji, saulgrieži;
    • īpašas vietas- svētvietas, durvis- slieksnis, tilts, krustceles utt.;
    • īpašas personas- šamaņi, krīvi, jaunavas, bendes utt.;
    • stimulatori- transs, alkohols, haluciogēni, maskas, kostīmi;
  • filosofijā - apziņas paplašināšana ar Viedas zināšanām, ar meditāciju, ar Iesvētīšanas rituālu, kas ļauj sasniegt cilvēciskās eksistences galējās apziņas robežas.
Mediācija- "vidējā" sasniegšana caur galējo vērtību apzināšanas pieredzēm, caur robežu šķērsošanu un apziņas paplašinājumu. Zinot galējās vērtības atrast "saprātīgo" līdzsvara punktu jeb viduspunktu. Vidus sasniegšana latviešu tautas dziesmās: vidū jūras, vidū gaisa, vidū akmens.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Saulīte nakti guļ:
Vidū jūras uz akmeņa
Zelta niedres galiņā.

Saules meita sagšas auda,
Vidū gaisa stāvēdama:
Divi lāses tīra zelta,
Trešā tīra sudrabiņa.

Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.

Sakrālās ģeometrijas metode [grieķu val. methodos- "pētīšanas ceļš"]- mediācija ir saistāma ar proporcijām jeb proporcionēšanu. Proporcija ir vairāku viena veida vērtību, kvalitāšu, formu utt. salīdzinājums jeb attiecība pret visu kopumu. Mediācija šajā kontekstā ir galējo vērtību salīdzināšana caur vidējo vērtību jeb mediānu (Platons). Lai atrastu mediānu, nepieciešamas vismaz trīs dažādas viena veida vērtības. Attiecības galējos locekļus sauc par proporcijas malējiem locekļiem. Proporcijas vai ģeometrisko proporciju Senie Grieķi sauca Logoss.

Apskatīsim trīs universālas proporcijas:

  • aritmētiska proporcija; 
  • ģeometriska proporcija; 
  • harmoniska proporcija; 

Sekojošais izklāsts būs skaidrots ar aritmētiskiem lielumiem, bet ciparu vietā var būt jebkādas vērtības: garumi, laukumi, formas utt. Ir labi apzināties Pasaules vienesību, kur katra disciplīna ir tikai daļa no Lielā Vienuma jeb Vienotības. Katra atslēga slēdz savas durvis, bet aiz katra sliekšņa paveras savs skats uz vienotu Visumu.

Kā teikuši Pitagorieši:

Aritmētika- skaitļi par sevi,
Ģeometrija- skaitļi Telpā,
Mūzika jeb Harmonija- skaitļi Laikā,
Astronomija- skaitļi Telpā un Laikā.

Aritmētiska proporcija

Pieraksts:

a - b : b - c : : a : a, vai b : b, vai c : c. 

Vārdiem: a atšķirība no b attiecas pret b atšķirību no c tādā pat veidā kā viena no vērtībām (a vai b, vai c) attiecas pret sevi pašu. 

Aritmētiskas proporcijas vidējās vērtības noteikšana ar matemātisku formulu: b = ( a + c ) / 2

Vispārēja aritmētiskas progresijas matemātiska formula:    S_n=a_1+(a_1+d)+(a_1+2d)+\cdots+(a_1+(n-2)d)+(a_1+(n-1)d) Piemēram: 3, 5, 7 - aritmētiskā progresija ar aritmētisko vidējo b= 5.

Proporcija satur saskaitīšanas un atņemšanas likumības, rāda atšķirību vienlīdzību, bet attiecību nevienlīdzību: 7-5 = 5-3, bet 7/5 nav vienāds ar 5/3.

Ģeometriska proporcija

a - b : b - c : : a : b 

a atšķirība no b attiecas pret b atšķirību no c tādā pat veidā kā a attiecas pret b.

Ģeometriskas proporcijas vidējās vērtības noteikšana ar matemātisku formulu: b² = ac vai b= √ac

Piemēram: 4, 8, 16 - ģeometriskā progresija ar ģeometrisko vidējo b= 8.

Vispārēja ģeometriskas progresijas matemātiska formula:  a,\ ar,\ ar^2,\ ar^3,\ ar^4,\ \ldots

Proporcija satur reizināšanas un dalīšanas likumības, rāda attiecību vienlīdzību, bet atšķirību nevienlīdzību. 8/4 = 16/8, bet 8-4=4 nav vienāds ar 16-8=8. To sauc arī par pilnīgu proporciju, jo tā ir tieši proporcionāla attiecība.

Vēl par ģeometrisko progersiju šeit.

Harmoniska proporcija

a - b : b - c : : a : c

a atšķirība no b attiecas pret b atšķirību no c tādā pat veidā kā a attiecas pret c.

Harmoniskas proporcijas vidējās vērtības noteikšana ar matemātisku formulu: b= (2ac) / a + c

Piemēram: 2, 3, 6 - harmoniskā progresija ar harmonisko vidējo b= 3.

Vispārēja harmoniskas progresijas matemātiska formula: a,\ \frac{a}{1+d}\ , \frac{a}{1+2d}\ , \frac{a}{1+3d}\ , \cdots, \frac{a}{1+kd},

Proporcija satur abus augšanas rakstus (saskaitīšanas un reizināšanas likumības vienlaicīgi) .

Harmoniskās proporcijas būtiskākā un vienlaicīgi arī mistiskākā īpašība ir tā, ka tās apgrieztais lielums ir aritmētiska progresija. 2,3,4,5 - augoša aritmētiska progresija, bet 1/2, 1/3, 1/4, 1/5  ir dilstoša harmoniska progresija. 

Šeit apskatīto trīs proporciju struktūras un īpašības attiecas arī uz mūziku, arhitektūru, sakrālo diagrammu likumībām un tēlotāju mākslu izteiksmes līdzekļiem. Šīs attiecības saistāmas ar arhetipisko pirmtēlu jēdzienu. Mediācija proporciju struktūras izpētē ir Ezoterika, kas atklāj lietu un parādību dziļāko jēgu. Mediācija ir kā trīsdalītā un trīsvienīgā Tēze- Antitēze- Sintēze.

|Atgriezties uz raksta sākumu|


Lapa atjaunota 2017. gada 07. februārī.