Lapa atjaunota 2017. gada 01. maijā.

Katha upanišada


© Fragmenta (pajūga līdzības) tulkojums latviešu valodā www.sakralageometrija.lv, 2013.gads. Pēc Svāmi Nikhilānandas tulkojuma no sanskrita uz angļu valodu, "The Upanishads", N.Y., 1949.

Ratha kalpana- tas ir sekojošās metaforas nosaukums, kas nozīmē "pajūga līdzība". Vārdā ratha - tiešā nozīmē "rati", lieliski redzama latviešu valodas un sanskrita izcelsme no kopīgas sākotnes.

1. nodaļa (adhyāya) 3. daļa (valli)

1. pants
Divi1 tur ir, kas dzīvo ķermenī, iekš Buddhi- augstākajā sirds ākāšā, baudot savai darbībai sekojošus apbalvojumus. Brahmana zinātāji tos apraksta kā gaismu un ēnu, tāpat kā tie mājsaimnieki, kas ziedojuši Piecos Uguņos un tāpat tie, kas ir trīsreiz upurējuši Načiketam2.

2.
Mēs zinām, kā veikt Načiketa ziedojumu, kas ir upurētāju tilts; un tāpat mēs zinām to augsto, neiznīcīgo Brahmanu, pēc kā ir tiekušies tie, kas grib pāriet uz krastu, kur nav baiļu.

3.
Zini Ātmanu kā pajūga kungu; ķermeni kā pajūgu; Buddhi kā kučieri; prātu kā grožus.

4.
Tie saka, ka maņas ir zirgi; objekti ir ceļi. Viedie, Ātmanu3, kas vienots ar ķermeni, sajūtām un prātu, sauc par baudītāju.

5.
Ja Buddhi, būdams saistīts ar prātu, kas vienmēr ir izklaidīgs, zaudē savu atšķiršanas spēju, tad sajūtas kļūst nekontrolējamas kā nepakļāvīgi zirgi kučierim.

6.
Taču, ja Buddhi, saistīts ar prātu, kas vienmēr ir savaldīgs, tad tam piemīt atšķiršanas spējas, un sajūtas ir savaldītas līdzīgi kā kučierim labi zirgi.

7.
Ja Buddhi, būdams saistīts ar izklaidīgu prātu, zaudē savu atšķiršanas spēju un tādēļ vienmēr paliek aptumšots, tad iemiesotā dvēsele nesasniedz mērķi un ieiet pārdzimšanas aplī.

8.
Taču, ja Buddhi, saistīts ar prātu, kas ir savaldīgs, kam piemīt atšķiršanas spēja, un tādēļ tas vienmēr saglabājas skaidrs, tad iemiesotā dvēsele sasniedz to mērķi, pēc kura vairs nepārdzimst.

9.
Cilvēks, kura kučieris ir ar atšķiršanas spējām, un kas stingri tur prāta grožus, sasniedz ceļa beigas un tas ir Višnu4 augstākais stāvoklis.

10.-11.
Aiz sajūtām ir objekti5, aiz objektiem ir prāts, aiz prāta- Buddhi, aiz intelekta- Lielais Ātmans6 , aiz Lielā Ātmana- Neizpaustais7, aiz Neizpaustā- Puruša8, aiz Purušas ir nekas: tās ir beigas, Augstākais Mērķis9.

12.
Pats, slēpts visās būtnēs, nestaro priekšplānā, taču Tas ir redzams ar vērīgu gaišreģu koncentrētu un smalku intelektu.

13.
Viedam cilvēkam savas runas jāiegremdē savā prātā; savs prāts- savā Buddhi. Viņam jāabsorbē savs intelekts Kosmiskajā Prātā, un Kosmiskais Prāts- Patības Rāmumā.

14.
Celies! Mosties! Tuvojies lielajam10 un mācies. Kā asa bārdas naža asmens ir šī taka11, tā saka viedie,- smagi iet un grūti šķērsot.

15.
Realizējis Ātmanu, kas ir bez skaņas, netverams, bez formas, nesairstošs, un tāpat bez garšas, mūžīgs, bez smaržas; realizējis To, kas ir bez sākuma un gala, viņpus Diženā12 un nemainīgā- cilvēks tiek atbrīvots no nāves rīkles.

16.
Viedais, kas sadzirdējis un attiecinājis uz sevi mūžīgo Načiketas stāstu, ko stāstīja Nāve13, ir pieņemts Brahmana pasaulē.

17.
Un viņš, kas praktizē paškontroli, izklāsta augstāko noslēpumu14 bramaņu sapulcē vai šrāddhas15 ceremoniālā darbībā, tādā veidā iegūst bezgalīgas balvas. Jā, viņš sasniedz bezgalīgu gandarījumu.

Māndūkja16upanišada


© Tulkojums latviešu valodā www.sakralageometrija.lv, 2014.gads. Pēc Svāmi Nikhilānandas tulkojuma no sanskrita uz angļu valodu, "The Māndūkyopanishad with Gaudapāda's kārīkā and Šankara's commentary", Sri Ramakrishna Ashrama, Mysore, 1949.

1.
Harē Aum. Vārds "Aum" ir viss šis. Tā skaidrojums (ir sekojošs). Viss, kas ir pagātne, tagadne un nākotne, patiesi ir Aum. Tas, kas ir ārpus laika trīskāršā jēdziena, patiesi arī ir Aum.
2.
Viss šis patiesi ir Brahmans. Šis Ātmans ir Brahmans. Šim Ātmanam ir četras daļas.
3.
Pirmā ceturtdaļa (Pāda17) ir Vaišvānara, kam darbības lauks ir nomoda stāvoklis; tas apzinās ārējos objektus, tam ir septiņi ietērpi18 un deviņpadsmit mutes19, un tā pieredze sastāv no blīvi fiziskiem objektiem.
4.
Otrā ceturtdaļa (Pāda) ir Teidžasa, kam darbības lauks ir sapnis, tā apzinās iekšējos objektus, tai ir septiņi ietērpi un deviņpadsmit mutes, un tā pieredz smalkos objektus.
5.
Dziļā miega stāvoklī gulētājs nealkst pēc objektiem un neredz sapņus. Trešā ceturtdaļa (Pāda) ir Pradžņā20, kam darbības lauks ir dziļš miegs, tajā viss (pieredzētais) kļūst vienots jeb nedažādots, tas ir patiesi pilnīgs apziņas kopums, tas ir piepildīts ar svētlaimi un pieredz svētlaimi, un tas ir ceļš, kas ved uz zināšanām (par diviem iepriekšminētajiem stāvokļiem).
6.
Tas ir visa Kungs, tas ir visa zinātājs, tas ir iekšējais vadītājs, tas ir visa avots; un tas ir tas, no kura visas lietas rodas un kurā beigās tās izzūd.
7.
Turīja21 nav tā, kas apzinās iekšējo (subjektīvo) pasauli, ne arī tā, kas apzinās ārējo (objektīvo) pasauli, tā neapzinās arī abas kopā, tā nav visu sajūtu kopums, ne arī vienkārši apziņa, ne arī tas, kas ir nesajūtams. Neredzama (ne ar vienu no sajūtu orgāniem), neattiecināma ne uz ko, neaptverama (prātam), neizsecināma, neiedomājama, neaprakstāma, būtībā tikai sevi vien no Apziņas dabas veidojoša, visu fenomenu noliegums, Mierīgā, pilnīgi Svētlaimīgā un Ne-duālā. Tā ir zināma kā ceturtā (Turīja). Tas ir Ātmans, un tas ir jāizprot.
8.
Tas pats Ātmans (augstāk aprakstītais, no četrām daļām sastāvošs), atbilstoši zilbju skatu punktam ir atkal Aum. Aum ar daļām ir apskatīts no skaņu (burtu) viedokļa. Ceturtdaļas ir burti (daļas) un burti ir ceturtdaļas. Burti šeit ir "A", "U" un "M".
9.
Vaišvānara, kam darbības lauks ir nomods, ir "A", pirmais (Aum) burts, tā vis-izplatības dēļ vai pirmesības dēļ (šī ir abu kopīga raksturīga iezīme). Kas to zina, tas sasniedz visu vēlmju piepildījumu un kļūst pirmais (no visiem).
10.
Teidžasa, kam darbības lauks ir sapņu stāvoklis, ir "U", otrais Aum burts, pārākuma dēļ vai dēļ atrašanās starp diviem. Kas to zina, sasniedz augstākās zināšanas, no līdzīgajiem tiek vienādi uzlūkots un savā nostājā nesastop nevienu, kas nav Brahmana zinātājs.
11.
Pradžņā, kam sfēra ir dziļš miegs, ir "M", Aum trešā daļa (burts) tāpēc, ka tas ir gan mērs, gan tas, kur viss kļūst viens. Kas to zina (Pradžņā un "M " identiskumu), ir spējīgs mērīt visu (izprast pasaules patieso dabu) un arī aptvert visu sevī Pašā.
12.
Kam nav daļu (bezskaņas), neaptverams (ar sajūtu palīdzību), visu fenomenu pārtraukums, pilnīga svētlaime un ne-duāls Aum, ir ceturtais un patiesi tas pats, kas Ātmans. Kas to zina, tam es izgaist Pašā.


Atsauces, skaidrojumi un saīsinājumi

1 Divi: džīvātmā jeb individuālā dvēsele un Paramātmā jeb Augstākais Pats, absolūtais Ātmans.
2 Viedā Vājašravasa dēls, viens no galvenajiem tēliem šajā upanišadā.
3 Individuālās dvēseles nozīmē.
4 t.i.Brahmans, kas ir visu caurstrāvojoša Apziņa.
5 Smalkie elementi jeb stihijas: zeme, ūdens, uguns, gaiss, ākāša.
6 Hiranjagarbha- Absolūta pirmā taustāmā manifestācija relatīvajā Visumā; burtiski- "zelta ola vai zelta klēpis".
7 t.i. Brahmans vai Absolūts.
8 Gars.
9 Brahmana realizācija.
10 Apgaismotiem skolotājiem.
11 Zināšanu un atšķiršanas taka.
12 Kosmiskais Prāts.
13 Jama- Nāves dievība Vēdu mitoloģijā.
14 Ātmana noslēpumu.
15 Sanskritā plašs jēdziens ar nozīmi: kāda darbība, kas veikta ar pilnu apzināšanos, sirsnībā, paļāvībā un ticībā. Hinduismā- pēcnāves ceremonija, kurā tiek ziedots par godu aizgājušajām dvēselēm.
16 Māndūkja- svēta, vieda vīra personvārds; arī Māndūkja dēli un Māndūkja joga.
17 No sanskr.- pēda, solis
18 Saptānga
19 Pēc Adi Šankara komentāra 19 mutes ir: pieci uztveres orgāni (Buddhīndrijas), pieci darbības orgāni (Karmendrijas), pieci vitālās elpas aspekti (Prāņa utt.), prāts (Manas), intelekts (Buddhi), egotisms (Ahamkāra), inteliģence jeb prāta materiāls (Citta). Tās ir mutes, t.i., instrumenti, ar kuru palīdzību viņš (Vaišvānara) apzinās (objektus).
20 No sanskr. burtiski: pra- " augstākais, virs" + džņā- "zināšanas, viedums", kopā: augstākais viedums. Svāmi Nikhilānanda: "Pradžņā- tas ir Išvara. Pradžņā ir cēlonis pieredzēm nomodā un miegā, tāpat kā arī tur, kur visas tās beigās izzūd. Išvara ir arī cēlonis Visumam, tāpat kā tā beigu izzušanai. Meditētājs par "M" apvieno "A" ar "U" un "U" ar "M". Tas ir, viņš sapludina nomoda stāvokļa blīvi fizisko Visumu ar ideju pasauli, ko pieredz sapnī, un beigās izprot sapni kā vienotu ar dziļa miega stāvokli."
21 No sanskr. "sastāvošs no četrām daļām"; "ceturtā" jeb čaturīja- filosofiski tīras apziņas pieredze jeb Galīgā Realitāte